Stiprinām savu pozīciju Baltijas valstīs un arī raugāmies uz Poliju.

Jūs nupat noslēdzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad ir plānoti Latvijā?

Visi mūsu projekti Rīgā atspoguļo mūsu uzņēmuma redzējumu par moderniem un ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, kas veidoti tā, lai apmierinātu nākotnes uzņēmēju vajadzības, koncentrējoties uz kvalitatīvu darba vidi un patiesu ilgtspējību. Uzņēmumus interesē ekskluzīvs novietojums, izmaksu efektivitāte un iespēja iekļauties ilgtspējīgā loģistikas ekosistēmā.

Mūsu mērķis ir piedāvāt uzņēmumiem, kas darbojas vecākās noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar par 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem darba apstākļiem. Tāda līmeņa projektu Rīgā pašlaik trūkst.

SIRIN PARK MĀRUPE ar 27 000 m² platību ir vēris durvis nomniekiem netālu no lidostas “Rīga”, potenciāli ļoti pievilcīgā vietā. Šī projekta pirmajā kārtā esam ieguldījuši 18 miljonus eiro. Šogad uzņēmums ieguldīs 10 miljonus eiro parka otrajā kārtā, kurā tiks izbūvētas noliktavas vēl 16 000 m² platībā.

Papildus Mārupei mūsu uzņēmums Daugavas labajā krastā, netālu no Rīgas centra, paplašina projektu SIRIN PARK RUMBULA, kurā jau ir 80 000 m² noliktavas telpu.

Ja pašvaldība piešķirs nepieciešamās atļaujas, SIRIN Development ir gatavs šogad investēt 20 miljonus eiro daudzfunkcionālā biznesa parka SIRIN PARK DREILIŅI pirmajās kārtās, piedāvājot nomniekiem modernas noliktavas 27 000 m² platībā.

Šis projekts ir veidots kā daudzfunkcionāls biznesa un pakalpojumu parks, kas apmierina dažādas komerciālās vajadzības. Mūsu mērķis ir piesaistīt ne tikai mazumtirdzniecības uzņēmumus, bet arī plašu pakalpojumu sniedzēju klāstu. Mēs piedāvāsim pārveidojamas telpas, kuras var pielāgot dažādām biznesa vajadzībām un komerciāliem nolūkiem atbilstoši klientu pieprasījumam. Ēkās tiks izmitināti dažāda profila un lieluma uzņēmumi, tostarp fitnesa un sporta centri, izstāžu zāles, preču saņemšanas punkti un ne tikai.

Šajā biznesa parkā mēs koncentrēsimies uz ilgtspējību, energoefektivitāti un vides uzlabošanu. Šajā teritorijā trūkst infrastruktūras, tāpēc ieguldīsim 1 miljonu eiro, lai uzlabotu ceļus un piekļuvi, veicinot satiksmes plūsmu un mazinot sastrēgumus.

Blakus Dreiliņiem atrodas IKEA, un tā ir vēl viena atrašanās vietas priekšrocība. Pēc parka izveides kravas transportam nebūs jābrauc cauri pilsētai. Šobrīd šo projektu un mūsu investīcijas kavē tikai birokrātiskie šķēršļi.

Rīga ir stratēģiska pilsēta, kurā plānojam aktīvi izvērst darbību, tuvāko gadu laikā investējot 50 līdz 90 miljonus eiro atkarībā no iestāžu attieksmes un efektivitātes. Šogad, ja investīciju vide būs labvēlīga, esam gatavi Latvijā investēt 20 līdz 40 miljonus eiro.

Cik apjomīgi šogad kopumā ir Sirin Development investīciju plāni Baltijas reģionā – kādi ir lielākie projekti?

Mēs plānojam 2025. gadā investēt 70 līdz 100 miljonus eiro loģistikas objektos visā Baltijas reģionā ar mērķi iznomāt šīs modernās un ilgtspējīgās noliktavu telpas tirgus dalībniekiem. Lielākā daļa mūsu investīciju būs vērsta uz paplašināšanos Rīgā, Latvijā, ja investīciju vide būs labvēlīga.

Mēs turpinām investēt Latvijas tirgū un īstenojam savu stratēģiju izveidot trīs loģistikas parkus katrā lielajā Baltijas pilsētā – izcilās vietās, netālu no galvenajiem loģistikas ceļiem.

Mēs ieguldām tur, kur mūsu klientiem tas nepieciešams, tātad mūsu investīcijas seko klientam. Tāpēc pašlaik pievēršamies Latvijai un tieši Rīgai tās stratēģiskā novietojuma dēļ – Baltijas valstu centrā, gan ar jūras ostu, gan lidostu. Tāpat mēs sagaidām, ka jaunas loģistikas iespējas pavērs Rail Baltica projekts, un ticam, ka tas tiks veiksmīgi īstenots.

Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas ekonomika drīzumā atgriezīsies uz izaugsmes ceļa, ko pavadīs pieaugoša nepieciešamība pēc modernām noliktavu telpām.

No savas puses esam gatavi investēt; tomēr mūsu investīciju temps ir atkarīgs no ieinteresētajām pusēm, pašvaldībām un valsts iestādēm. Mūsu investīciju apjomi ir atkarīgi no investīciju vides un birokrātisko mehānismu efektivitātes: nozīme ir tam, cik ātri tiek izsniegtas būvatļaujas, cik ātri var iegūt īpašumā zemi un kāda ir pieejamā infrastruktūra. Saskaroties ar birokrātiskiem šķēršļiem, mūsu ieguldījums var sarukt mazāks par citādi iespējamo.

Vai turpināt meklēt jaunus zemes gabalus Rīgas lidostas tuvumā, lai attīstītu citus loģistikas parku projektus?

Kā norit sarunas ar Rīgas domi par lidostas teritorijas attīstību, kur Rīgas dome iepriekš atcēla privatizāciju?

Strīdi nenes ieguvumus nevienai pusei. Loģistikas parka pirmo kārtu jau esam uzbūvējuši, bet, ja būtu vienojušies pirms pieciem gadiem, tad šodien netālu no lidostas jau atrastos 100 000 m² liels loģistikas mezgls, kas apkalpotu tās vajadzības.

Izlieto nesasmelt, taču šodien esam gandarīti, ka visas puses vēlas panākt vienošanos un rīkoties mūsu kopīgajās interesēs – tā ir gan ar pašvaldību, gan ministriju.

Ja process turpināsies ne tikai ar labo gribu, bet arī ar ātrumu, mēs esam gatavi straujai loģistikas parka paplašināšanai. Parkam attīstoties, ieguvēja būs arī lidosta – līdz ar loģistikas mezgla izaugsmi tiks stiprināta arī lidostas infrastruktūra.

Iepriekš minējāt plānus attīstīt daudzfunkcionālu biznesa parku Dreiliņos – kādā attīstības stadijā šis projekts ir pašlaik?

Ja pašvaldība piešķirs nepieciešamās atļaujas, SIRIN Development ir gatavs šogad investēt 20 miljonus eiro SIRIN PARK DREILIŅI pirmajās kārtās, piedāvājot nomniekiem modernas noliktavas 27 000 m² platībā.

Kā vērtējat pašreizējo investīciju klimatu Baltijas valstīs un cik lielas investīcijas plānojat šogad veikt Baltijā? Vai plānojat izvērst darbību ārpus Baltijas tirgus?

Mūsu panākumu pamatā ir uzticība mūsu stratēģijai. Kopš uzņēmuma pirmsākumiem esam koncentrējušies un pieņēmuši pārdomātus lēmumus ar noturīgu skatījumu uz ārējiem izaicinājumiem, piemēram, ģeopolitisko spriedzi, mainīgajām procentu likmēm un ekonomisko nenoteiktību.

Pirms diviem gadiem mēs nolēmām turpināt koncentrēties uz savas klātbūtnes palielināšanu mūsu vietējā tirgū – Baltijas valstīs –, nedalot uzmanību uz citiem reģioniem.

Skatoties atpakaļ, mēs uzskatām, ka šī pieeja ir bijusi veiksmīga. Pēc pozīciju nostiprināšanas Baltijas reģionā, iegādājoties zemes gabalus un izstrādājot nākotnes attīstības un investīciju plānus, tagad sākam pētīt iespējas izvērst darbību Polijā. Lai gan mēs plānojam uzsākt projektu Polijā, šobrīd vēl ir pāragri atklāt konkrētu informāciju.

Nav noslēpums, ka jaunas ārvalstu investoru investīcijas Baltijas valstīs šobrīd ieplūst visai lēni. Vai tas ir ietekmējis reģionālo konkurenci loģistikas sektorā – vai tā kļuvusi sīvāka, vai, iespējams, gluži pretēji, samazinājusies?

Ārvalstu investori nāk un iet. Esam skaidri novērojuši, kā ārvalstu investori atgriežas savos vietējos tirgos, kad tur rodas jaunas iespējas. Mēs esam redzējuši piemērus ar Vācijas, Spānijas un Zviedrijas investoriem, kuri izvēlējās savus vietējos tirgus, kad apstākļi mainījās un kļuva labvēlīgāki darbībai tur.

Tāpēc katrā tirgū ir svarīgi vietējie investori un viņu ieguldījumi.

Lai gan formāli mūs Latvijā var uzskatīt par ārvalstu investoriem, mēs uzskatām sevi par vietējiem investoriem visās Baltijas valstīs, jo tas ir mūsu mājas tirgus. Mēs esam Baltijas uzņēmums, un mēs nekur nepazudīsim – mēs šim tirgum veltām savas lielākās investīcijas.

Liela nozīme ir elastībai un efektivitātei no pašvaldību un valsts iestāžu puses. Jo vairāk ir birokrātisku šķēršļu un jo garāks ir loģistikas projektu izstrādes periods, jo vairāk projekti sadārdzinās – pieaug investīciju izmaksas un līdz ar to nomas cenas nomniekiem.

Tas samazina tirgus pievilcību investīcijām, mazina konkurences priekšrocības un liek mums zaudēt citām valstīm, piemēram, Polijai, kur projektus pašlaik var attīstīt ātrāk un lētāk.

Tāpat arī šobrīd banku kontos noglabātās milzīgās iedzīvotāju līdzekļu un noguldījumu summas varētu tikt virzītas vietējo investīciju stimulēšanai. Valdībai būtu aktīvi jāatbalsta privātā kapitāla mobilizācija un jāveicina uzņēmējdarbība, veidojot labvēlīgus nosacījumus un investīciju platformas. Veicinot investīcijas nozarēs un modernu loģistikas infrastruktūru, valsts var būtiski uzlabot savu ekonomisko izaugsmi.

Kurā Baltijas valstī loģistikas nozare ir visattīstītākā un kāpēc?

Loģistikas sektora panākumus lielā mērā ietekmē iekšzemes patēriņa apjomi. Lietuvā pašlaik ir lielākais iedzīvotāju skaits un iekšējais patēriņš, tāpēc arī tās loģistikas nozare ir visattīstītākā. Latvija šajā ziņā ieņem otro vietu.

Cik lielā mērā karš Ukrainā ir ietekmējis loģistikas nozari Baltijas valstīs, tostarp Latvijā?

Ģeopolitiskie procesi bez šaubām ietekmē reģiona attīstību. Kā teica kāds slavens politologs, Baltijas valstis ir lieliska vieta, kur dzīvot un nodarboties ar uzņēmējdarbību, taču tās atrodas ļoti šaubīgā apkaimē.

Uzņēmumi pieņem lēmumu – palikt vai aiziet. Mūsu pozīcija un stratēģija ir skaidra – mēs paliekam, investējam un turpinām darboties Baltijas valstīs.

Ir daudz spekulāciju par to, kā kara beigas, kas it kā tuvojas, varētu ietekmēt ekonomiku un izraisīt būvniecības izmaksu pieaugumu. Tomēr es iesaku neveltīt pārāk daudz laika, apsverot šīs neskaidrības. Tā vietā mums jākoncentrējas uz savu darbu un jāiegulda enerģija mūsu projektu attīstībā un ekonomikas stiprināšanā.